Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore Rudīte Vīduša un Administratīvās apgabaltiesas tiesneses Linda Vīnkalna un Ilze Amona seminārā par Eiropas Savienības ietekmes uz vidi novērtējuma tiesībām padziļinājušas izpratni par ietekmes uz vidi novērtējuma būtību, tā regulējuma atsevišķām niansēm.

Seminārs, ko 14.-16. martā Slovākijā, Omšenie, Slovākijas Tiesu akadēmijā rīkoja Eiropas Publiskās administrācijas institūts (EIPA) ar Eiropas Komisijas atbalstu, bija viens no pasākumiem (moduļiem) programmā „Atbalsts Eiropas Savienības dalībvalstu tiesnešiem vides tiesību jomā”.

Semināra programma iecerēta kā pilotapmācība, kuras pamatā ir jaunizveidotā Eiropas Savienības vides tiesību mācību pakete, kuru paredzēts padarīt brīvi pieejamu tiem, kas praksē nodarbojas ar vides tiesību piemērošanu, arī tiesnešiem. Pagājušajā gadā senatore Vīduša, kura Senāta Administratīvo lietu departamentā specializējusies vides tiesībās, apmeklēja arī moduli par Eiropas Savienības atkritumu apsaimniekošanas tiesībām.

Semināru par Eiropas Savienības ietekmes uz vidi novērtējuma tiesībām vadīja šīs tiesību nozares eksperti no Eiropas Publiskās administrācijas institūta, Francijas Montreuil administratīvās tiesas, Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāta.

Dalībnieki tika iepazīstināti ar vispārīgu pārskatu par tiesisko regulējumu: ietekmes uz vidi novērtējuma tiesību vietu Eiropas Savienības tiesībās, nozares specifiku, Eiropas Savienības (Komisijas un Tiesas) procedūrām tiesību piemērošanas jomā, statistiku un tās vērtējumu par valstu pārkāpumu procesiem un prejudiciālajiem jautājumiem.

Sīkāk tika iztirzāti divi tiesību akti: Padomes direktīva 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu un tās grozījumi un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu.

Tika skaidroti galvenie direktīvu jēdzieni, problēmjautājumi to izpratnē, kas identificēti Eiropas Savienības Tiesas lietās un dalībvalstu praksē. Noskaidrots katras direktīvas regulējuma tvērums (pirmajā gadījumā – konkrētu projektu ietekmes uz vidi novērtējums, otrajā – politikas plānošanas dokumentu, plānu, programmu stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums), salīdzināts abu direktīvu regulējums.

Īpaši tika izvērsta diskusija par t.s. skrīninga (sākotnējā ietekmes uz vidi izvērtējuma) lēmumu pieņemšanu, apskatīti iemesli, kādēļ dalībvalstīm rodas grūtības skrīninga lēmumu pieņemšanā un tiesiskuma vērtēšanā, skaidrotas vairāku jēdzienu izpratnes nianses.

Atsevišķa sadaļa bija veltīta sabiedrības tiesībām piedalīties ietekmes uz vidi novērtējuma un stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procesā. Šis process tika analizēts kopsakarā ar Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, kā arī Eiropas Savienības direktīvām, kuras daļēji transponē konvenciju Eiropas Savienības tiesībās.

Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāta pārstāvis sniedza vērtējošu tiesiskā regulējuma skatījumu (direktīvu stiprās un vājās puses), Komisijas iecerēto tiesiskā regulējuma attīstību atbilstoši praksē konstatētajiem trūkumiem. Kā nākotnē īpaši aktuāla tika apsvērta ietekmes uz vidi novērtēšana projektos ar pārrobežu ietekmi (piemēram, atomelektrostacijas būvniecība pie valsts robežas), piemērota tiesiskā regulējuma trūkums, veidi, kā šādu projektu vērtēšanā izmantot jau esošo regulējumu.

Liela uzmanība tika pievērsta Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Tiesas lietām, kurās interpretēti ietekmes uz vidi novērtējuma tiesību akti.

Nozīmīga semināra daļa bija dalībnieku darbs grupās, risinot vairākus kāzusus. Vajadzēja pamatot risinājumu strīdīgās situācijās, kas saistītas ar ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvas tiešo iedarbību, sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējuma lēmuma pieņemšanu, sabiedrības tiesībām piedalīties ietekmes uz vidi novērtējuma procesā, ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvas piemērošanas iespējamību pārrobežu ietekmes gadījumos.

Noslēgumā tika dotas derīgas norādes uz avotiem tālākai izpētei un Eiropas Komisijas uzturēto datu bāzi par direktīvu piemērošanas praksi, dalībnieki saņēma lektoru izstrādātu mācību materiālu. Vērtīga bija arī savstarpējā pieredzes apmaiņa par dalībvalstu tiesiskā regulējuma īpatnībām un konkrētām lietām dalībvalstu tiesās.

Ietekmes uz vidi novērtējuma jautājumi, īpaši skrīninga lēmuma pamatotība mēdz būt jautājumi, kas vērtējami administratīvajā procesā, tādēļ gūtās zināšanas ir būtiskas un praktiski noderīgas. Pieredze ar juridisko strīdu risināšanu darba grupās, kā arī vēlāk izsniegtie lektoru sagatavotie risinājumi var kalpot, risinot līdzīgus jautājumus Latvijas praksē, kā arī daloties ar zināšanām ar kolēģiem administratīvajās tiesās.

 

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211