Otrdien, 9. janvārī, Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulce sniedza skaidrojumu par puses pilnvarotā pārstāvja tiesībām piedalīties un izteikties slēgtā tiesas sēdē kopā ar pārstāvamo. Kopsapulci, pamatojoties uz likuma „Par tiesu varu” 49.1 panta pirmo daļu un ņemot vērā Latvijas Republikas tiesībsarga ierosinājumu, sasauca Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulce konstatēja, ka pirmās un otrās instances tiesu praksē pastāv atšķirīga izpratne par Civilprocesa likuma 82. panta pirmās daļas iztulkojumu lietās par laulības neesamību vai šķiršanu un lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 11. panta pirmo daļu minētās lietas izskata slēgtās tiesu sēdēs. Atbilstoši vienam atbilstošo likuma normu iztulkojumam, izskatot iepriekš norādīto kategoriju lietas, tiesas ļauj slēgtā tiesas sēdē kopā ar pusēm piedalīties arī to pilnvarotajiem pārstāvjiem, kuri nav advokāti. Atbilstoši citam iztulkojumam tiesas neatļauj iepriekš minēto lietu izskatīšanā slēgtā tiesas sēdē kopā ar pusi piedalīties arī tās pilnvarotajam pārstāvim, bet gan tikai advokātam, kas sniedz juridisko palīdzību, pamatojoties uz orderi. Turklāt savā vēstulē Augstākās tiesas priekšsēdētājam tiesībsargs ir norādījis uz konkrētu gadījumu, kurā tiesa atļāvusi lietas izskatīšanā slēgtā tiesas sēdē kopā ar pusi piedalīties tās pilnvarotajam pārstāvim, bet liegusi viņam tajā izteikties.

Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulce secināja, ka šāda atšķirīga tiesu prakse var nelabvēlīgi ietekmēt lietas dalībnieka – fiziskās personas – tiesības uz pieeju tiesai. Lai nodrošinātu vienotu likumam atbilstošu izpratni par puses pilnvarotā pārstāvja tiesībām kopā ar pārstāvamo piedalīties un izteikties slēgtās tiesas sēdēs, kurās izskata lietas par laulības neesamību vai šķiršanu vai lietas, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulce nolēma sniegt strīdīgo likuma normu skaidrojumu.

Departamenta tiesneši atzina, ka likumdevējs pārstāvja izvēles iespēju Civilprocesa likuma 82. panta pirmajā daļā ir formulējis kā alternatīvu paša lietas dalībnieka īstenotajai lietas vešanai, tieši neparedzot lietas kopīgu vešanu. Vienlaikus tiesnešu kopsapulce norādīja, ka ar pārstāvja pilnvarošanu lietas dalībnieks nezaudē savu statusu lietā, un pārstāvim ir pienākums darboties pārstāvamā interesēs.

Izvērtējot pilnvarotā pārstāvja lomu civilprocesā, tostarp Satversmes tiesas spriedumos ietvertās atziņas šajā jautājumā, Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulce norādīja, ka pārstāvībai ir divas funkcijas, proti, tās pamata funkcija ir nodrošināt pārstāvamā atvietošanu lietā, taču pārstāvis, līdzīgi kā advokāts, var arī sniegt pārstāvamajam juridisko palīdzību, ja pārstāvim ir atbilstošas juridiskās zināšanas, ko likums neparedz pārbaudīt. Gadījumā, kad pārstāvis sniedz pārstāvamajam juridisko palīdzību, viņš darbojas kopā ar pārstāvamo, nevis to atvieto. Līdz ar to Civilprocesa likuma 82. panta pirmajā daļā ietvertā alternatīvā izvēle attiecināma uz pārstāvības pamata funkcijas īstenošanu, bet ne juridiskās palīdzības sniegšanu.

Civillietu departamenta tiesneši norādīja, ka lietās par laulības neesamību vai šķiršanu un lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, pusei ir ierobežotas Civilprocesa likuma 82. panta pirmajā daļā paredzētās tiesības pilnvarot pārstāvi aizstāt sevi, lai piedalītos tiesas sēdē. Šāds ierobežojums izriet no Civilprocesa likuma 236.panta pirmās daļas un 244.4 panta pirmās daļas, kas paredz, ka pusēm personīgi jāpiedalās attiecīgo lietu iztiesāšanā tiesas sēdēs. Šādās tiesu sēdēs paskaidrojumus par lietas faktiskajiem apstākļiem nepastarpināti sniedz pati puse, bet pārstāvis pārstāvamā vārdā šādus paskaidrojumus nevar sniegt. Turpretim juridisko palīdzību puses pilnvarotais pārstāvis nav ierobežots sniegt, tostarp pārstāvis var puses vārdā tiesas sēdē izteikt juridiski pamatotus apsvērumus par lietas apstākļiem. Attiecīgi nav ierobežojama arī pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē.

Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulces lēmums atbilstoši likuma „Par tiesu varu” 49.1 panta trešajai daļai publicēts Augstākās tiesas mājaslapā internetā (pieejams sadaļā Judikatūra/ Tiesnešu kopsapulču lēmumi/ Civillietu departaments – skatīt šeit).

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks Rihards Gulbis

Tālrunis 67020318, e-pasts rihards.gulbis@at.gov.lv