“Augstākās Tiesas Biļetena” 16.numurā publicēts publiskais pārskats par Augstākās tiesas darbu 2017.gadā, kas Latvijas tiesu sistēmas vēsturē bija gads, kad Augstākā tiesa sāka strādāt tikai kā kasācijas instance. Publiskajā pārskatā – Augstākās tiesas raksturojums, izmaiņas un aktualitātes, statistika un Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētāju un citu struktūrvienību vadītāju pārskats un atziņas par aizvadīto gadu.

Plašs atskats uz aizvadīto gadu sniegts arī Tiesību prakses sadaļā: publicēts pārskats par Augstākās tiesas 2017.gada nolēmumu krājumā ievietotajiem spriedumiem un lēmumiem, nolēmumi, kas publicēti Augstākās tiesas mājaslapā judikatūras klasifikatorā pēc lietu kategorijām, pārskats par tiesu prakses apkopojumiem, kā arī sīkāk analizētas lietas, kurās Augstākā tiesa ar prejudiciālu jautājumu vērsusies Eiropas Savienības Tiesā, tāpat arī par tām lietām, kurās Augstākā tiesa sniegusi pieteikumu Satversmes tiesā. Sagatavots arī pārskats par Civillietu departamenta tiesnešu atsevišķajām domām nolēmumos. 

Otra Biļetena īpašā tēma – tiesneša neatkarība. Publicēti Latvijas tiesnešu 3.novembra konferences materiāli, kurā tika meklēts skaidrojums faktam, kādēļ Latvijas tiesnešu neatkarības pašvērtējums starp Eiropas valstīm ir viszemākais. Atziņām bagāts ir Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita pamatreferāts konferencē. Viņš tiesnesim doto neatkarību saista ar lielo varu, kas ielikta tiesneša rokās un kuras pareizā un atbildīgā izmantošanā tikpat svarīgu lomu kā profesionālās kompetences spēlē arī tiesneša kā personības morālais briedums. Arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs norāda, ka tiesneša neatkarības jēdziena centrālā ass ir pats tiesnesis kā personība. Tiesneša neatkarības dažādajiem aspektiem pievērsušies gan likumdevēja, gan izpildvaras, gan mediju pārstāvji, gan tiesnešu pašpārvaldes institūciju un tiesu vadītāji. Netipiskāku skatījumu uz neatkarību lēmumu pieņemšanā sniedz psihologs, antropologs un basketbola tiesnesis. Tik daudzpusīgi apskatīts tiesneša neatkarības jautājums, šķiet, pirmoreiz.

Atziņām bagāta arī Biļetena Tiesībdomu sadaļa. Ivars Bičkovičs skaidro Tieslietu padomes lomu un dalās pārdomās, kāpēc vajadzīga tiesu sistēma, Veronika Krūmiņa tiesu komunikācijas apstākļus salīdzina ar Mežonīgajiem Rietumiem, kā arī runā par normatīvismu un likumatkarību, Aigars Strupišs izsaka interesantas atziņas par mākslīgo intelektu, savukārt Dace Mita Eiropas Cilvēktiesību tiesas gada atklāšanā dalās pieredzē par tiesu komunikācijas stratēģiju Latvijā.

Biļetenā arī plašs pārskats par Augstākās tiesas tiesnešu un darbinieku komandējumos gūtajām atziņām, kā arī cita Augstākās tiesas un Tieslietu padomes informācija.

“Augstākās Tiesas Biļetens” tiek izdots divreiz gadā. To saņem Latvijas tiesas un citas tiesu sistēmas iestādes, bibliotēkas un augstskolu juridiskās fakultātes. Biļetena 16.numurs vēl drukātā veidā top tipogrāfijā, bet elektroniski tas jau pieejams tiesas mājaslapā.

Augstākās Tiesas Biļetens Nr.16

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211