Atklājot Pasaules latviešu juristu III kongresa sekciju “Komercdarbības tiesiskais regulējums: problēmas un to risinājumi”, profesors Kalvis Torgāns iezīmēja virkni komerctiesību problēmu, ko Latvijā jārisina valsts simtgadē. Vienlaikus atzīmēja arī pozitīvo jeb panākumus šajā tiesību jomā. Viens no tiem – judikatūras veidošana ar Augstākās tiesas un Satversmes tiesas dalību.

Ar pamatziņojumiem sekcijā uzstājās Latvijas Universitātes asociētais profesors Kalvis Torgāns, Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnese Ingrīda Labucka un Augstākās tiesas tiesnesis Aigars Strupišs.

Tiesnesis Strupišs iepazīstināja ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta praksi komerctiesību pārkāpumu novēršanā. Tiesnesis uzsvēra: krāpnieciski darījumi grauj ticību civiltiesību pamatprincipam, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Tiesnesis minēja aktuālākās problēmas komerctiesībās un Augstākās tiesas nolēmumus un judikatūras atziņas tādos jautājumos kā ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, valdes locekļu atbildība, uzņēmumu aktīvu slēpšana, simulatīvi darījumi, maksātnespējas administratora loma. Aigars Strupišs atzīmēja – problēma ir tā, ka noteikta tiesu prakse veidojas tikai tad, kad lietas ar problemātiskajiem jautājumiem nonāk Augstākajā tiesā. Daudzas lietas, iespējams, būtu risinājušās citādāk, ja tās būtu skatītas pēc Augstākā tiesas atzinuma.

Šo domu aktualizēja arī bijušais Augstākās tiesas, šobrīd Satversmes tiesas tiesnesis Aldis Laviņš. No brīža, kad lieta ierosināta, līdz Augstākās tiesas spriedumam paiet 5–7 gadi, kas ir ilgs laiks gan konkrēta uzņēmēja biznesam, gan komerctiesību problēmas risinājumam plašākā redzējumā. Augstākā tiesa izšķir principiālus jautājumus, un tās atziņu zelta fonds veido juridisko domu, tādēļ tās ātrāka iesaiste problēmas risinājumā dotu efektīvāku rezultātu. Aldis Laviņš minēja iespējamos instrumentus, ar kuru palīdzību tas būtu iespējams. Proti, zemākas instances tiesas prejudiciāls jautājums Augstākajai tiesai un Augstākās tiesas pilotspriedums noteiktā lietu kategorijā.

III Pasaules latviešu juristu kongress 18.–20.jūnijā norisinās IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa ietvaros, un tā vadmotīvs ir “Tiesiska valsts – drošības garants”. Trešās dienas sekcijā “Noziedzība un tās jaunās izpausmes: cik gatavi esam tās apkarot” ar referātu par noziedzības apkarošanu starptautiskajā sadarbībā krimināltiesiskajā jomā uzstāsies Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks Jānis Baumanis.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211