Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 25.gadadienai veltītajā Saeimas svinīgajā sēdē 4.maijā bija aicināti piedalīties arī Augstākās tiesas un Satversmes tiesas pārstāvji. Aicināto viesu vidū bija Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un Augstākās tiesas departamentu vadītāji Pēteris Dzalbe, Veronika Krūmiņa un Edīte Vernuša.

„Šodien vēl esam ceļā uz nākotnes Latviju, par kādu sapņojām pirms 25 gadiem. Uz to Latviju, kurā pastāv taisnīgums, vienotāks vērtību un ideju lauks. Kurā sevi apzināmies kā spējīgu un spēcīgu tautu. Uz to Latviju, kurā cieņa un labvēlība pret līdzcilvēku ir pašsaprotama; kur ikviens Latvijas pilsonis jūtas drošs par sevi un savu rītdienu,” svinīgajā uzrunā sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, uzsverot, ka Latviju visvairāk apdraud alkatība un naudas kāre un valstī ir vēl daudz darāmā, lai izskaustu kliedzošus taisnīguma principa izkropļojumus.

Pieņemot 4.maiju par atjaunotās neatkarības atskaites punktu, Saeimas priekšsēdētāja izvērtēja, kāda bijusi valsts attīstība aizvadītajos 25 gados. Kā pirmo viņa norādīja, ka veiksmīga bijusi Latvijas valsts institūciju atjaunošana, kā arī to, ka demokrātiskā Satversme Latvijā atkal ir spēkā jau 22 gadus un Satversmes ievadā ir nostiprināti valsts pamati, Satversmes negrozāmais kodols.

Viena no pirmajām valsts institūcijām, kas tika atjaunota, balstoties uz 1918.gada 18.novembra Latvijas valsts nepārtrauktības pamatu, bija arī Augstākā tiesa. Par Latvijas Republikas atjaunotās Augstākās tiesas darba sākumu var uzskatīt 1990.gada 17.maiju, kad Latvijas Republikas Augstākā Padome par jaunās Latvijas valsts augstākās tiesu instances priekšsēdētāju ievēlēja Gvido Zemrībo un uzdeva viņam iesniegt priekšlikumu par Augstākās tiesas un tās prezidija personālo sastāvu. Vēsturisko Senāta vārdu Augstākā tiesa gan atguva nedaudz vēlāk – ar 1992.gada likumu „Par tiesu varu”.  

 

 Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211