24. aprīlī Augstāko tiesu apmeklēja Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesnese no Latvijas profesore Ineta Ziemele. Viņa ar Augstākās tiesas senatoriem, tiesnešiem un citiem tiesas darbiniekiem pārrunāja Latvijas iedzīvotāju iesniegtās lietas Eiropas Cilvēktiesību tiesā un identificēja problēmas Latvijas tiesu lietās cilvēktiesību jomā.

Analizējot ECT lietas, kurās spriedumi ir bijuši Latvijas valstij nelabvēlīgi, kā arī tās, kas pieņemtas izskatīšanai, var izdalīt būtiskākos Latvijas tiesu „klupšanas akmeņus” minimālo cilvēktiesību standartu nodrošināšanā. I. Ziemele akcentēja četras problēmu grupas – tiesas pieejamības nodrošināšana, pušu vienlīdzības principa ievērošana, lietas izskatīšana saprātīgos termiņos un spriedumu motivācija.

Analizējot lietas, kuru ierosināšanas iemesls bijušas nepietiekamas iespējas pilsoņiem savas tiesības aizstāvēt tiesā, ECT tiesnese mudināja izvairīties no pārlieka formālisma un būt vērīgiem, lai likuma burta ievērošana būtu līdzvērtīga cilvēktiesībām arī šajā jomā, lai dažādu apstākļu sakritības dēļ netiktu pilnīgi nevajadzīgi traucēta pieejamība tiesai.

Drīzumā gaidāms pirmais spriedums Latvijai par lietas izskatīšanas termiņiem civilprocesā. ECT atzītie maksimālie standarti ir pieci gadi lietas izskatīšanai, izejot caur visām tiesu instancēm. Taču, analizējot, vai termiņi bijuši saprātīgi, tiek vērtēts katras konkrētas lietas saturs un sarežģītība. Vienkāršās lietās pieci un vairāk gadi tiek uzskatīti par pārmērīgi ilgu termiņu.

Vairums no Latvijas lietām, kas ir ECT tiesvedībā, ir pārsūdzētas tādēļ, ka advokāti pierāda tiesas spriedumu vāju, pat absurdu motivāciju. I. Ziemele atzina, ka daudzreiz novērst nepilnības pirmās instances spriedumos varētu apelācijas un kasācijas instances, ja lietām nepieietu pārlieku formāli un spriedumu motivācijā izmantotu arī cilvēktiesību aspektu.

ECT tiesneses un Augstākās tiesas tiesnešu diskusija izvērsās arī par tādiem jautājumiem kā īpašnieku – fizisko personu – interešu ievērošana uzņēmumu likvidācijas procesā, par morālā kaitējuma noteikšanu civilprocesā, goda un cieņas aizskāruma lietām, ārvalstu spriedumu īstenošanu Latvijā Civilprocesa likuma ietvaros, kā arī par šobrīd aktuālo Latvijas tiesu problemātiku – īres „griestu” atcelšanu, kas, kā prognozē I. Ziemele, kā lavīna virzīsies arī uz ECT.

Taču ECT nelabvēlīgie spriedumi Latvijai nav jāuztver tikai kā zaudējums, bet gan arī kā iespēja mācīties un gūt pieredzi. Tādēļ I. Ziemele labprāt izmanto iespēju tikties ar Latvijas tiesnešiem un pārrunāt ECT un Latvijas tiesu problemātiku. Jūnijā četri Augstākās tiesas tiesneši – Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš, Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājs Valerijans Jonikāns, Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un Civillietu departamenta senatore Mārīte Zāģere – dosies pieredzes braucienā uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu Strasbūrā.

ECT ir reģionāla cilvēktiesību aizsardzības institūcija, kas izskata sūdzības par iespējamiem Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas un tās protokolu pārkāpumiem, kā arī sniedz konsultatīvus viedokļus par Konvencijas interpretāciju. Katra dalībvalsts Tiesai nominē vienu savu pārstāvi. Ineta Ziemele ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese no Latvijas kopš 2005. gada 6. septembra.

 

Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa

Autors: Rasma Zvejniece, Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211