Augstākajā tiesā 2007. gadā izskatītas 3962 lietas. Kaut arī tas ir par 349 lietām mazāk nekā iepriekšējā gadā, Augstākās tiesas gada atskaites plēnums, kas notika 14. martā, to atzina par labu rādītāju.

Satraucoši, ka pieaudzis neizskatīto lietu atlikums. 2007. gada beigās tās bija 1604 lietas – par 258 vairāk nekā 2006. gadā. Visu struktūrvienību – Senāta departamentu un Tiesu palātu – priekšsēdētāji ziņojumos uzsvēra, ka ir nepietiekams tiesnešu skaits, arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns atzina, ka Augstākās tiesas tiesneši strādā uz spēku izsīkuma robežas, jo liela darba slodze ir jau vairākus gadus, tiesu lietas kļūst aizvien sarežģītākas, procesi ilgstošāki.

Viens no problēmas risinājumiem būtu tiesnešu skaita palielināšana. Augstākajā tiesā strādā 47 tiesneši, kas ir par sešiem mazāk nekā Saeima apstiprinājusi. Taču jaunus tiesnešus nevar uzaicināt, jo tiesai trūkst telpu. Solīts, ka, Tieslietu ministrijai pārceļoties uz Ārlietu ministrijas bijušajām telpām, Augstākā tiesa varētu iegūt papildus telpas, taču konkrēti termiņi, kad tas varētu notikt, nav zināmi. Ilgie lietu izskatīšanas termiņi nav tikai Augstākās tiesas problēma, tā ir valsts problēma, uzsvēra Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Lietu dalībnieki par nesamērīgi gausajiem lietu izskatīšanas termiņiem sūdzas Eiropas Cilvēktiesību tiesā un valstij var nākties par to maksāt daudz lielākas summas nekā būtu, atrisinot Augstākās tiesas telpu jautājumu.

Risinājums būtu arī grozījumi procesuālajos likumos, kas ļautu optimizēt Augstākās tiesas darbu. Piemēram, nosakot šaurāku lietu kategoriju loku, ko skata kasācijas instance, kā arī iespēju vairāk lietu skatīt rakstveida procesā u.c. Augstākās tiesas priekšsēdētājs aicināja tiesnešus būt prasīgākiem pret likumdevējiem un aktīvākiem priekšlikumu izteikšanā. „Tiesas nevar būt atkarīgas no advokāta darba,” teica Augstākās tiesas priekšsēdētājs, runājot par problēmu, ka tiesu procesi bieži tiek kavēti advokātu neierašanās dēļ.

A. Guļāns norādīja, ka uzticamību un tiesas autoritāti rada ne tikai lietu savlaicīga izskatīšana, bet arī tiesas spriedumu kvalitāte. Tādēļ Augstākā tiesa aizvadītajā gadā gan organizējusi, gan atmaksājusi tiesnešu un darbinieku mācības, veidojusi starptautisko sadarbību un pieredzes apgūšanu. Taču gan Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniegtās lietas pret Latviju, gan pagājušā gada tiesu sistēmu satricinājušais telefonsarunu noklausīšanās skandāls parādījis, cik dažāda ir tiesnešu izpratne par cilvēktiesībām un ētikas jautājumiem. Tāpēc Augstākās tiesas priekšsēdētājs vērsa uzmanību tam, ka ir nepietiekama Augstākās tiesas tiesnešu rezerve. Kaut arī tiesnešiem nodrošināts pienācīgs atalgojums un sociālās garantijas, „kandidātu soliņš ir īss,” sacīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Viņš rosināja domāt par tiesnešu kandidātu izvirzīšanas mehānismu un analizēt, kādēļ juristiem nav motivācijas kļūt par tiesnešiem.

Plēnums ir Augstākās tiesas Senāta un tiesu palātu tiesnešu kopsapulce. Plēnuma kompetencē ir analizēt Augstākās tiesas gada darba rezultātus, finanšu un saimnieciskā darba pārskatu un apspriest turpmākos uzdevumus.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211