Savā ziņojumā gada atskaites plēnumā, kas notika 14. martā, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns analizēja ne tikai aizvadīto 2007. gadu, bet arī Augstākās tiesas sasniegumus un sarūgtinājumus viņa otrā pilnvaru termiņa laikā, kas beidzas šī gada jūnijā.

A. Guļāns teica kolēģiem paldies par sadarbību un atzina, ka bijis lepns un priecīgs par iespēju šajā amatā strādāt kopā ar viņiem. Četrpadsmit gadi Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā viņam bijis interesants izaicinājums, jo tas bijis pārmaiņu laiks valsts dzīvē un arī tiesu sistēmā.

Kā pirmo vērtīgāko veikumu A. Guļāns atzina Administratīvo lietu departamenta izveidi 2004. gadā. Senāta Civillietu un Krimināllietu departamenti tika izveidoti jau 1995. gadā, pārveidojot līdz tam esošo Augstāko tiesu, taču Administratīvo lietu departaments veidots pilnīgi no jauna. A. Guļāns uzskata, ka šajā departamentā, lielā mērā pateicoties tā pirmajam vadītājam Valerijanam Jonikānam, izdevies izveidot augsti profesionālu senatoru kolektīvu un departamenta darba organizāciju, un viens no šī departamenta vērtīgākajiem piemēriem ir profesionālu senatoru palīgu dienesta izveide un prasme to efektīvi izmantot.

Otrs sasniegums – Judikatūras nodaļas izveidošana, kuras funkcijas ir vienotas tiesu prakses un judikatūras datu bāzes veidošana. A. Guļāns ir gandarīts, ka judikatūras darbs Augstākajā tiesā attīstās un „uzņem apgriezienus”.

Augstākās tiesas Administrācijas izveidošana 2005. gadā ir trešais lielākais sasniegums Augstākās tiesas priekšsēdētāja vērtējumā. A. Guļāns atzina, ka, mainot tiesas pārvaldības modeli, bijuši arī sarūgtinājumi un nepopulāri lēmumi, taču rezultāts bijis tā vērts, jo Augstākā tiesa kļuvusi par mūsdienīgu, atvērtu, neatkarīgu valsts iestādi ar labu pārvaldību. Priekšsēdētājs atzina, ka, iespējams, ne vienmēr bijusi pietiekama iekšējā informācija un izskaidrošana par nepieciešamajiem lēmumiem, un tas nereti radījis nesapratni par pārmaiņām. Sarūgtinājums par neizprotošo un pat negatīvo attieksmi pret Administrācijas mērķiem un darbu bija arī Administrācijas vadītājas Anita Kehres uzrunā plēnumā, kurā viņa paziņoja par savu aiziešanu no amata līdz ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvaru termiņa beigām.

Ar gandarījumu Augstākās tiesas priekšsēdētājs minēja arī nepamatoti represēto personu reabilitācijas procesa pabeigšanu, Augstākās tiesas stratēģijas 2007. – 2010. gadam izstrādāšanu, starptautisko sadarbību un iekļaušanos Eiropas tiesu sistēmā, kā arī jaunas struktūrvienības – Sūdzību izskatīšanas nodaļas izveidošanu.

Nepatīkamākie mirkļi, pēc A. Guļāna domām, bija notikumi, kad viņš atklātībā paziņoja, ka sankciju, lai noklausītos žurnālistes Ilzes Jaunalksnes telefonsarunas, devusi Augstākās tiesas tiesnese Marija Goldšmite. Otrs bijis grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis" publicētās tiesnešu telefonsarunas. Viņa nostāja abos gadījumos bijusi daudzu kolēģu neizprasta un kritizēta. Taču viņa mērķis nav bijis izpatikt, priekšsēdētājs rīkojies pēc pārliecības, un viņam vienmēr svarīgi bijis domāt par Augstākās tiesas tēlu un prestižu. A. Guļāns uzskata, ka svarīgi, lai arī nākamais Augstākās tiesas priekšsēdētājs to gādātu.

A. Guļāna pilnvaru termiņš Augstākās tiesas priekšsēdētaja amatā beidzas šī gada jūnijā. Jau maijā tiks sasaukts plēnums, kurā Augstākās tiesas tiesneši izvirzīs savu kandidatūru priekšsēdētāja amatam. Pēc tam Augstākās tiesas plēnuma izvirzīto kandidatūru apstiprina Saeima.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211