Nacionālajām valstīm jāanalizē Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūru un jāprognozē iespējamie problēmjautājumi, tie jārisina nacionālā līmenī, pirms lietas nonāk ECT, tiekoties ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas delegāciju Strasbūrā, sacīja ECT tiesnese no Lietuvas Danute Jočiene (Danuté Jočiené). Gan viņa, gan Ineta Ziemele, ECT tiesnese no Latvijas, aicināja Augstāko tiesu drosmīgāk interpretēt likumus un veidot nacionālo judikatūru, ko ECT respektē.

Decembra sākumā grupa Augstākās tiesas tiesnešu un darbinieku pieredzes braucienā iepazinās ar ECT darbu, kā klausītāji piedalījās tiesas sēdē lietā X un citi pret Austriju (X and Others v. Austria) un tikās ar ECT tiesnesēm Danuti Jočieni, Inetu Ziemeli un ECT sekretariāta juristiem Kristapu Tamužu, Inesi Kurmi un Lāsmu Liedi.

Danute Jočiene sniedza ieskatu ECT statistikā, problēmās, kā arī judikatūrā lietās, kas iesniegtas pret Lietuvu un Latviju.

ECT galvenā problēma ir lielais lietu uzkrājums. Šobrīd ECT tiesvedībā atrodas 153 850 lietas, vairāk nekā puse (54,6%) no tām ir četru valstu – Krievijas, Turcijas, Itālijas un Rumānijas – lietas. Otra ECT problēma ir lielais noraidīto lietu skaits – aptuveni 90% lietu ir acīmredzami nepieņemamas. Galvenie iemesli ir tas, ka prasība nav pamatota ar cilvēktiesību pārkāpumiem vai pieteicējs nav vērsies visās nacionālajās tiesu instancēs. Trešā problēma – nolēmumu izpildes kontroles mehānisms.    

Lai paātrinātu būtiskāko lietu izskatīšanu, ECT plenārsēde nosaka prioritāri izskatāmo lietu kategorijas. Šobrīd tās ir Eiropas Cilvēktiesību konvencijas interpretācijas lietas, lietas par tiesībām uz dzīvību, lietas par varas izmantošanu un ģimenes lietas.

Ar ECT sekretariāta juristiem tika pārrunāta lietu ienākšanas, reģistrācijas un tālākas virzības procedūra ECT un aktuālākie problēmjautājumi Latvijas lietās. Sīkāk analizēti pēdējos spriedumos lietās pret Latviju risinātie tiesību jautājumi - Longa Yonkeu pret Latviju (imigranta aizturēšanas likumības pārkāpums), Beiere pret Latviju (pārkāpumi ievietojot psihiatriskajā slimnīcā tiesu psihiatriskās ekspertīzes veikšanai kriminālprocesa ietvaros).

Juristi atbildēja uz interesējošajiem jautājumiem par ECT judikatūru provokācijas jautājumos kriminālprocesa ietvaros un par tiesas nolēmumu anonimizāciju. ECT nolēmumos personas datus, atšķirībā no Latvijas, anonimizē tikai īpašos gadījumos, kad pieteicēju lūgumu konkrētā gadījumā akceptējis tiesnesis. Tie ir reti izņēmumi, piemēram, lietās par adopciju vai dzimuma maiņu. Pārsvarā uzvārds un citi dati netiek anonimizēti, jo persona, iesniedzot sūdzību tiesā, tos pati padarījusi publiskus.

Vizītes noslēguma sarunā ECT tiesnese Ineta Ziemele akcentēja atsevišķus Latvijas tiesu problēmjautājumus, uz ko aicināja vērst arī Augstākās tiesas uzmanību, piemēram, cilvēktiesību ievērošana, piemērojot Operatīvās darbības likumu, un personas cilvēktiesību ierobežojuma būtiskuma izvērtēšana administratīvajās lietās.

Delegācijas sastāvā no Augstākās tiesas bija Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, Civillietu tiesu palātas tiesnesis Raimonds Grāvelsiņš, Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece, Senāta Krimināllietu departamenta senatora palīdze Nora Magone.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211