Augstākās tiesa uzskata, ka jauna Tiesu iekārtas likuma pieņemšana pašreizējā likuma „Par tiesu varu” vietā nav nepieciešama, ja likumprojekts sagatavots tādā redakcijā, kādā to izskatījusi Saeima pirmajā lasījumā. Šāds Augstākās tiesas priekšsēdētāja Andra Guļāna parakstīts atzinums iesniegts Saeimas Juridiskajai komisijai.

Ja tomēr nav iespējams atteikties no jauna likuma pieņemšanas, varētu esošo likumu „Par tiesu varu” pieņemt jaunā redakcijā vai, likuma nosaukumā paturot jēdzienu „tiesu vara”, nosaukt to „Par tiesu varu un tiesu iekārtu”.

Augstākā tiesa norāda, ka bez jebkāda motivējuma un pamata likumprojektā nav ietverti tie noteikumi, kas ir šobrīd spēkā esošā likuma „Par tiesu varu” 1.pantā, proti, tiesu varas neatkarības un tiesiskuma princips, tiesneša neatkarības garantija, personas tiesības uz tiesas lietas iztiesāšanu likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā. Šobrīd spēkā esošajā likumā arī skaidri noteikts, ka tiesu vara Latvijā pieder rajonu (pilsētu), tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai, bet izņēmuma stāvokļa vai kara laikā – arī karatiesām.

Augstākā tiesa apšauba tādas institūcijas nepieciešamību, kāda ir projektā minētā Tieslietu padome, jo, spriežot pēc tām funkcijām, kādas šai padomei piešķirtas likumprojektā, tā nespētu būtiski ietekmēt tiesu sistēmu. Kā redzams no projekta teksta, Tieslietu padome būtu konsultatīva institūcija, kurai likumprojekts neparedz nekādu varu un atbildību. Tās sēdes paredzēts noturēt neregulāri, informējot dalībniekus par sēdes darba kārtību 3 dienas iepriekš. Tieslietu padome tiesīga pieņemt lēmumu 7 dalībnieku sastāvā ar vienkāršu balsu vairākumu. Ņemot vērā Tieslietu padomes sastāva amatpersonu loku – Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs u.c. – un viņu aizņemtību tiešajā darbā, jāšaubās, vai padomes locekļiem būs iespējams pilnvērtīgi veikt savus pienākumus, piemēram, izstrādāt un sniegt viedokli par rajona tiesu, administratīvās rajona tiesas, apgabaltiesu, administratīvās apgabaltiesas, Augstākās tiesas budžetu pieprasījumiem.

Vairākas būtiskas normas likumprojektā nav vērstas uz to, lai nodrošinātu tiesas spriešanu neatkarīgā un objektīvā tiesā, un neatbilst Satversmei. Atšķirībā no spēkā esošā likuma projektā vairs nav norādītas konkrētas rajona (pilsētas) tiesas, kuras spriež tiesu kā pirmās instances tiesas. Augstākā tiesa norāda, ka ar likumprojekta spēkā stāšanos zudīs Latvijā nodibināto rajona (pilsētas) tiesu pastāvēšanas leģitimitāte, un tas neatbildīs Satversmei.
Projektā nav paredzēts, kāda vara un kādā kārtībā dibina tiesas Latvijā. Tiesības reorganizēt un likvidēt rajona (pilsētas) tiesas piešķirtas Ministru kabinetam. Tāpat Ministru kabinetam piešķirtas tiesības noteikt rajona tiesu skaitu, atrašanās vietu, darbības teritoriju, kā arī apgabaltiesu atrašanās vietu un darbības teritoriju.

Paredzēts, ka tiesnešu skaitu katrā tiesā nosaka tieslietu ministrs, viņš arī ieceļ amatā rajona un apgabaltiesu priekšsēdētājus un viņu vietniekus. Pēc spēkā esošā likuma „Par tiesu varu” šos jautājumus lemj Saeima. Likumprojekts liek uzsvaru uz izpildvaras dominanti pār tiesu varu, ignorējot varas dalīšanas pamatprincipu, ka līdzās likumdošanas un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara.

Augstākā tiesa uzskata, ka vispirms jāvienojas par šiem konceptuāli svarīgajiem jautājumiem, un tikai pēc tam būtu jādebatē par konkrēto likuma pantu formulējumiem. Vienlaikus atzinumam pievienots Augstākās tiesas struktūrvienību ieteikumu apkopojums, kurā ietverti 74 priekšlikumi un labojumi likumprojekta konkrētos pantos.

 

Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa

Autors: Rasma Zvejniece, Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211