Augstākā tiesa vispārinājusi tiesu praksi lietās par personas goda un cieņas civiltiesisko aizsardzību. Apkopojums nosūtīts Saeimas Juridiskajai komisijai, Ģenerālprokuratūrai un Tiesu administrācijai nosūtīšanai visām valsts tiesām. Publiski šis dokuments kopš 28. aprīļa ir pieejams Augstākās tiesas mājas lapas www.at.gov.lv sadaļā „Tiesu prakses apkopojumi”.

Šīs kategorijas lietu skaitam Latvijā ir tendence pieaugt, statistikas datus skaidro Plēnuma un tiesu prakses vispārināšanas daļas vadītāja Zigrīda Mita. Pārsvarā notiek tiesāšanās ar plašsaziņas līdzekļiem. 2000. gadā izskatītas 44 lietas; 2002. gadā – 49 lietas, 2003. gada 1. pusgadā - 27 lietas. Prasības ir apmierinātas mazāk nekā trešajā daļā no izskatītajām lietām, bet 2003. gada 1. pusgadā vēl mazāk - tikai divās no izskatītajām 27 lietām.

Vispārinājumā analizēti Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē noteiktie standarti vārda brīvības un goda un cieņas aizsardzībā, kā arī Latvijas tiesu prakse personas goda un cieņas aizsardzībā. Šo aizsardzību paredz Latvijas Civillikums, saskaņā ar kuru ikvienam ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai.

Gandrīz visi principi, kas izriet no ECT prakses vārda brīvības jomā, atspoguļojas Latvijas tiesu praksē, bet problēmas rada to pareiza piemērošana.

Izpētot Latvijas tiesu praksi goda un cieņas civiltiesiskā aizsardzībā, Augstākā tiesa secina:

  • ne vienmēr aizskaroši izteikumi un to radītās sekas tiek vērtēti, ņemot vērā izteikumu vai publikācijas kopējo kontekstu, visus lietas apstākļus un principus, kas vārda brīvības jomā izriet no ECT prakses;
  • nereti, nošķirot ziņas no viedokļa, rodas problēmas, jo tiesas pamatojas tikai uz izteikumu un vārda gramatisko interpretāciju, uzsvars tiek likts uz formu, netiek ņemts vērā kopējais konteksts un visi lietas apstākļi;
  • ne visos gadījumos ziņas, kas ir nepatiesas, vienlaicīgi uzskatāmas par personas goda un cieņu aizskarošām;
  • personai, kuras gods un cieņa aizskarti, jo kāds ir izplatījis nacionālo, rasu naidu vai nesaticību izraisošu informāciju, ir ierobežotas iespējas gūt par to atlīdzinājumu civiltiesiskā kārtībā;
  • princips, ka pieņemamās kritikas robežas attiecībā uz politiķi ir plašākas nekā uz privātpersonu, Latvijas tiesu praksē ir nostiprināts, taču ne vienmēr tiek īstenots. Netiek ņemts vērā, ka politiķis tiek kritizēts saistībā ar viņa profesionālo pienākumu.

 

Autors: Baiba Kataja, Augstākās tiesas priekšsēdētāja palīdze - sabiedrisko attiecību konsultante, tālrunis: 7020395

E-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv, tālrunis: 9223943