Sākot ar 11.jūliju visiem interesentiem ir pieejams Augstākās tiesas (turpmāk tekstā AT) veiktais pētījums par sodu piemērošanas praksi, kā arī Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsēdē izteiktās rekomendācijas vienveidīgai tiesību normu piemērošanai soda noteikšanā.

Gan Krimināllietu departaments kā kasācijas instances tiesa, gan Krimināllietu tiesu palāta kā apelācijas instances tiesa savā ikdienas darbā saskārās ar problēmu, ka sodu piemērošanas prakse tiesās atšķiras. Lai izanalizētu tiesu praksi šajā jautājumā, tika veikts pētījums.

25.aprīlī AT notika konference „Sodu piemērošanas politika”, kurā Augstākā tiesa prezentēja plašu sadarbībā ar tieslietu speciālistiem veiktu pētījumu par sodu politiku, ko īsteno apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas un Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta kā apelācijas instances tiesa.

Uz konferenci bija ieradušies aptuveni 200 tiesneši, prokurori un tieslietu speciālisti, kuri konferences laikā darbojās 3 grupās: „Soda noteikšanas vispārīgie principi”, „Likumība un taisnīgums sodu noteikšanā” un „Soda noteikšana par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem”. Darbu grupu uzdevums bija izanalizēt un diskutēt par pētījumā izteiktajām rekomendācijām. Rezultātā darba grupas konferences beigās izteica savu viedokli par pētījumā ietvertajiem ieteikumiem un sagatavoja priekšlikumus tālākai rīcībai. Divas darba grupas izteica priekšlikumus arī likuma grozījumiem.

Kā nākamais solis pētījuma tapšanā bija konferencē izteikto un akceptēto rekomendāciju apstiprināšana Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas kopsēdē, kura notika š.g. 1.jūlijā. Kopsēdes lēmumā apstiprināja 33 aktuālākās un būtiskākās rekomendācijas, lai arī no pētījuma autoru puses tika iesniegtas vēl vairākas.

Kopsēdes lēmumam nav obligāts, bet gan rekomendējošs raksturs un, izskatot lietu, no tā var arī atkāpties, taču tas norāda vadlīnijas un virzienu – kā nosakāms sods tipiskākajos gadījumos. Lai arī nedrīkst radīt šablonizētu sodu piemērošanas sistēmu, taču sodam par konkrēto noziedzīgo nodarījumu ir jābūt saprotamam ne tikai juristiem, bet arī plašākai sabiedrībai.

Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsēdē izteiktajās rekomendācijās kā būtiskākais tika atzīts tas, ka tiesai jāizvēlas tāds soda veids un mērs, kas maksimāli sekmētu kriminālsoda mērķu sasniegšanu. Soda piemērošanai jābūt individualizētai, izvērtējot noziedzīga nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību un atbildību ietekmējošos apstākļus.

Pētījumā analizēti atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi un kopsēdes lēmumā uzsvērts - ka neviens no tiem nav ignorējams, kā arī minēts, ka nolēmumā jābūt norādītiem un analizētiem visiem lietā konstatētajiem apstākļiem. Jebkurš tiesas secinājums ir jāmotivē un ar vienu un to pašu motīvu nevar pamatot vairākus secinājumus.

Sevišķa uzmanība pētījumā pievērsta arī tādiem jautājumiem kā nosacīta notiesāšana, vieglāka soda noteikšana nekā likumā paredzētais sods, soda noteikšana līdzdalībniekiem.

Pētījuma ietvaros ir analizēta 2006. un 2007.gada tiesu prakse – krimināllietu nolēmumi, kuros par vainīgām apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas atzina 409 personas, kā arī Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta nolēmumi saistībā ar iesniegtajām kasācijas sūdzībām un protestiem.

Veiktais pētījums un kopsēdes lēmums pieejami Augstākās tiesas mājas lapā www.at.gov.lv.
 

 

 


Informāciju sagatavoja

 

 Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa

Autors: Linda Priedīte, Augstākās tiesas preses sekretāre

E-pasts: linda.priedite@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211