Ar grāmatas “Latvijas Senāta atziņas: vēsturiskais mantojums” atvēršanu 8.martā Augstākā tiesa noslēdza Latvijas Senāta simtgades gadu, un, kā sacīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs: “Tas ir simboliski, ka noslēgums ir ar grāmatu, kurā vēsture savienojas ar šodienu.”

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas sagatavotajā grāmatā ir apkopoti Latvijas Senāta spriedumi, uz kuriem ir atsauces šodienas Augstākās tiesas nolēmumos, kā arī tādi, kas vēl nav izmantoti, bet varētu būt juridiski interesanti.

“Grāmatas nosaukums varētu būt arī tāds: kā Augstākā tiesa nāk talkā dokumentēt Latvijas valstisko pēctecību,” sacīja Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane. Latvijas Senāta mantojums ir parādīts kontekstā ar tā aktualitāti šodien, un Senāta nolēmumos ietverto atziņu izmantošana šodienas tiesību praksē atbilst valsts nepārtrauktības doktrīnai un apliecina tiesību sistēmas vienotību un pēctecību.

Grāmatas īpašā pievienotā vērtība ir Augstākās tiesas senatoru komentāri, kas atklāj starpkaru Senāta atziņu izzināšanu un izmantošanu šodien. Civillietu departamenta senatore Edīte Vernuša, viena no komentāru autoriem, citējot senatoru Augustu Rumpēteru, ka “pagātnē ir tagadne un nākotne”, atskatījās arī uz laiku, kad atjaunotās Latvijas valsts tiesneši pamazām iepazina Latvijas Senāta atstāto mantojumu, sāka izmantot Senāta nolēmumu atziņas un atrada to aktualitāti savā toreizējā darbā. Un arī šodien daudzas atziņas, kas izteiktas pirms simts gadiem, aktualitāti nav zaudējušas.

Grāmata “Latvijas Senāta atziņas: vēsturiskais mantojums” izdota nelielā tirāžā un nebūs nopērkama. Tā tiks nosūtīta Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un augstskolu juridiskajām fakultātēm un būs pieejama Augstākās tiesas lasītavā un muzejā.  

 

Līdz ar Latvijas Senāta atziņu grāmatu Augstākā tiesa atvēra arī jaunu sadaļu tiesas mājaslapā, kurā publicēti Latvijas Senāta Civilā kasācijas departamenta spriedumi un izvilkumi no spriedumiem no 1919.gada līdz 1940.gadam. Materiālu sagatavotāja Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas konsultante likumu piemērošanas jautājumos Zinaida Indrūna pasākuma dalībniekiem sniedza skaidrojumu par Senāta nolēmumu dažādām publikācijām, civillikuma nosaukumu dažādos laikos un avotos, kā arī par Senāta Apvienotās sapulces lomu.

Sadaļu “Senāta Civilā kasācijas departamenta spriedumi” skatiet Augstākās tiesas mājaslapā: Judikatūra/ Vēsturiskā judikatūra

 

Pasākumā Augstākajā tiesā prezentēta arī Tiesu namu aģentūras izdotā grāmata “Latvijas Senāta Spriedumu birojs. Latvijas Senāta atziņas par Civillikuma normu piemērošanu (1938–1940)”, kas arī ir par Latvijas Senāta vēsturisko juridisko mantojumu. Grāmatā apkopota informācija par Latvijas Senāta Spriedumu biroju un par tā sistematizētajām Senāta atziņām par Civillikuma normu piemērošanu. Grāmatas idejas autore un apraksta par Spriedumu biroju autore ir Zinaīda Indrūna, juridiskā redaktore Signe Terihova.

Šī grāmata nopērkama Tiesu namu aģentūras tirdzniecības vietās un internetveikalā.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211