Augstākās tiesas Judikatūras nodaļa sadarbībā ar juridisko zinātņu doktori Valentiju Liholaju veikusi tiesu prakses pētījumu krimināllietās par cietsirdību un vardarbību pret nepilngadīgajiem, apkopojuma secinājumi akceptēti Krimināllietu departamenta tiesnešu kopsapulcē.

Pētījumā vērsta uzmanība, ka ar 2012.gada 13.decembra grozījumiem Krimināllikumā mainītas 174.pantā noteiktās sankcijas un līdz ar to arī tajā ietvertā noziedzīgā nodarījuma klasifikācija. Ja iepriekš kā panta pirmajā daļā, kas vērsta uz nepilngadīgo aizsardzību, tā arī tā otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums pret mazgadīgo tika klasificēts kā mazāk smags noziegums, tad pēc grozījumu izdarīšanas panta otrajā daļā ietvertais noziegums atzīstams par smagu.

Skaidrojot Krimināllikuma 174.pantā paredzētā nozieguma objektīvās pazīmes, pētījumā norādīts, ka cietsirdīga un vardarbīga apiešanās ar nepilngadīgo vai mazgadīgo ir divi patstāvīgi, alternatīvi noziedzīgās rīcības izpausmes veidi, kas konkretizējami un precīzi norādāmi katrā apsūdzībā un tiesu nolēmumā. Tāpat precīzi jānorāda, kādas fiziskas vai psiholoģiskas ciešanas un ar kādu apiešanās veidu ir nodarītas. Lai atzītu par vainīgu Krimināllikuma 174.pantā paredzētajā noziegumā, ir arī jākonstatē, ka tā ir persona, no kuras cietušais ir bijis materiāli vai citādi atkarīgs.

Savukārt, izvērtējot nozieguma subjektīvās pazīmes, jākonstatē, ka Krimināllikuma 174. pantā paredzētais noziegums ir tīšs un to raksturo tiešs nodoms, jo vainīgais apzinās savas rīcības (darbības vai bezdarbības) kaitīgumu un apzināti to veic.

Izlemjot jautājumu par kriminālprocesa izbeigšanu un personas atbrīvošanu no kriminālatbildības, pamatojoties uz nepilngadīgā pārstāvja un apsūdzētā izlīgumu, jāņem vērā, ka kriminālprocesos par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti pret nepilngadīgajiem, nepieciešama īpaši rūpīga visu lietas materiālu analīze. Kriminālprocesa izbeigšana un personas, kuras nodarījums bijis tieši vērsts pret nepilngadīgo, atbrīvošana no kriminālatbildības pieļaujama tikai tad, ja tas ir nepilngadīgā interesēs un tiesai ir pilnīga pārliecība, ka tās turpmāk netiks apdraudētas. Turklāt par cietušā pārstāvi nevar būt persona, kura tieši vai netieši ieinteresēta lietas izlemšanā par labu kaitējumu radījušajai personai.

Pētījumā analizēti 140 pirmās instances tiesas nolēmumi, pieņemti laikā no 2012.gada līdz 2015.gada jūlijam.Apelācijas kārtībā skatītas 19, kasācijas kārtībā – divas krimināllietas. 64 krimināllietas izskatītas, neizdarot pierādījumu pārbaudi, 17 krimināllietas izskatītas vienošanās procesā.

Analizētajās krimināllietās apsūdzētas 147 personas: 11 no tām Krimināllikuma 174.panta pirmajā daļā un 136 personas – panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Atzītas par vainīgām un ar dažādiem soda veidiem notiesātas 134 personas, trīs personas attaisnotas, deviņi apsūdzēti atbrīvoti no kriminālatbildības sakarā ar izlīgumu ar cietušo vai viņa pārstāvi, izbeidzot kriminālprocesu, un viena persona atbrīvota no soda sakarā ar to, ka noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, atrodoties ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī.

Pētījums pieejams Augstākās tiesas mājaslapā www.at.gov.lvsadaļā Judikatūra/ Tiesu prakses pētījumi/ Krimināltiesības.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211