Augstākā tiesa ir veikusi tiesu prakses apkopojumu „Morālā kaitējuma atlīdzināšana civillietās”. Apkopojumā analizēti gan kasācijas instances, gan arī citu instanču tiesu nolēmumi. Apkopojums aptver civillietas, kuras izskatītas laika posmā no 2006. gada, kad izdarīti grozījumi CL 1635. pantā, līdz 2014. gada augustam.

Šajā laikā kasācijas instances tiesa ir pieņēmusi vairāk nekā500 nolēmumus lietās, kurās prasīta morālā kaitējuma atlīdzība. Apkopojuma autori ir aplūkojuši praktiski visus nolēmumus, kas pieņemti šajās lietās un ir pieejami Tiesu informācijas sistēmā. Sākotnēji tika atlasīti tuvu simtam nozīmīgu spriedumu, kuros ietvertas atziņas par morālā kaitējuma atlīdzības dažādiem aspektiem, taču izpētes laikā aplūkoto lietu skaits pieauga, jo kļuva redzams, ka vēlams analizēt arī vismaz daļu no vairāk nekā divsimt izskatītajām lietām, kurās kasācijas tiesvedības ierosināšana ir atteikta. Apkopojuma mērķis ir analizēt tendences, radušās problēmas vai pretrunas.

Kopsavilkumā sniegtas gan Senāta un citu tiesas instanču nolēmumos esošās atziņas, no kurām daļa jau ir publiskotas Augstākās tiesas mājaslapas sadaļā „Judikatūra”, gan arī pētījuma autoru secinājumi, kas akceptēti Civillietu departamenta tiesnešu sanāksmē.

Tiesu prakses apkopojumā morālā kaitējuma atlīdzinājums vērtēts dažādās lietās - dzīvības un veselības apdraudējuma sakarā, tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību pārkāpuma gadījumā, lietās par atlīdzinājumu izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā, lietās par tiesību aizskārumiem darba tiesiskajās attiecībās, par nekvalitatīva ārstniecības pakalpojuma sniegšanu un dažādu citu kategoriju lietās. Apkopojuma secinājumos norādīts, ka: „atlīdzības apmērs par morālo kaitējumu nosakāms katrā konkrētā gadījumā pēc tiesas ieskata, vadoties pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem.Jāņem vērā, ka vienotas likmes atlīdzības apmēra noteikšanai par morālo kaitējumu nepastāv. To nosaka, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu, raksturu, tā nodarīšanas apstākļus un sekas, kā arī citus būtiskus apstākļus. Piespriežamajai summai jeb atlīdzinājumam jāpilda taisnīguma, prevencijas un samierināšanas funkcija. Tam ne tikai jāsniedz mierinājums personai, kuras tiesības tikušas aizskartas, bet arī jāattur vainojamā persona no līdzīgu aizskārumu izdarīšanas nākotnē. Tādējādi atlīdzinājumam jābūt samērīgam.”

Tiesu prakses apkopojuma autori arī norādījuši, ka salīdzināmos apstākļos atlīdzinājumam jābūt līdzīgam. Kā kritēriji atlīdzības apmēra noteikšanai ir vērā ņemami tiesas spriedumi citās lietās, kas veido vienveidīgu tiesu praksi.

Tiesu prakses pētījumu veicis Dr. habil. iur. Kalvis Torgāns, Mg. iur. Aldis Laviņš un Mg. iur. Andrejs Stupins, AT Judikatūras nodaļa un AT Civillietu departaments. Tiesu prakses apkopojums akceptēts Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu sanāksmē 2015. gada 13. janvārī.

Tiesu prakses apkopojums pieejams Augstākās tiesas mājaslapā www.at.gov.lv sadaļā Judikatūra/ Tiesu prakses apkopojumi/ Civiltiesības. Tiesu prakses apkopojumu skatiet šeit

 

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv