Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa, tālrunis: 7020395

Autors: Ilze Eida, Augstā kās tiesas preses sekretāre

E-pasts: ilze.eida@at.gov.lv, tālrunis: 7020395

Pētījumā analizēta piecu Latvijas lielāko rajona tiesu īstenotā sodu politika, notiesājot personas pēc Krimināllikuma 176. panta par laupīšanu. Tiesu prakses apkopojuma autori ir Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments un Judikatūras nodaļa, kuri izpētījuši krimināllietu materiālus, kuras izskatītas Rīgas pilsētas Centra rajona, Valmieras rajona, Jelgavas, Liepājas un Daugavpils tiesās 2004. un 2005. gadā.
Notiesājot par laupīšanu, tiesas aktīvi piemēro nosacītu notiesāšanu, t.i. vidēji 65 procentos krimināllietās par laupīšanu. Pētījumā secināts, ka attiecīgā tiesu prakse nav pretrunā ar Krimināllikumā noteikto. Tomēr, lemjot par nosacītas notiesāšanas piemērošanu, tiesām precīzi jāievēro Krimināllikuma 55. panta 1. daļā noteiktais – jāņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs, radītais kaitējums, vainīgā personība un citi lietas apstākļi. Nosacīta notiesāšana ir pieļaujama, ja tiesa ieguvusi pārliecību, ka vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus. Spriedumā noteikti jāpamato, kāpēc piemērota tieši nosacītā notiesāšana.
Pētījumā teikts, ka par laupīšanu notiesāto personu nosacīta notiesāšana nedrīkst būt līdzīga tās atbrīvošanai no soda. Piemērojot nosacītu notiesāšanu, tiesām aktīvāk jāizmanto iespēja uzlikt notiesātajiem Krimināllikuma 55. panta 6. daļā paredzētos pienākumus, proti, noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu; nemainīt dzīvesvietu bez Valsts probācijas dienesta piekrišanas; noteiktā laikā atrasties savā dzīvesvietā un citus pienākumus, kas paredzēti šī likuma panta 6. daļā.
Krimināllikums pieļauj personu nosacītu notiesāšanu arī pēc 176. panta 2. daļas par personu grupā izdarītu laupīšanu pēc iepriekšējas vienošanās, un pēc tā paša panta 3. daļas par laupīšanu lielā apmērā vai ja tā izdarīta atkārtoti. Lemjot par personai piespriežamo sodu, pētījumā secināts, ka tiesām jāizvērtē izdarītā nozieguma raksturs un jāņem vērā, ka kvalificējošo pazīmju dēļ attiecīgās laupīšanas ir atzītas par sevišķi smagiem noziegumiem.
Ja tiesa uzskata, ka minimālais sods, kas paredzēts Krimināllikuma 176. panta 2. vai 3. daļas sankcijā, ir pārāk bargs, ievērojot izdarītā nozieguma raksturu un vainīgā personību, tiesām jāizvērtē ne tikai nosacītas notiesāšanas iespēja, bet arī iespēja un lietderība, piemērojot Krimināllikuma 49. pantu, sodīt personu ar reālu brīvības atņemšanu uz laiku, kas ir īsāks par panta sankcijā paredzēto.
Pētījuma autori norādījuši arī uz dažām likuma nepilnībām, minot konkrētus piemērus. Nepieciešams apsvērt jautājumu par Krimināllikuma 49. panta redakcijas grozīšanu. Šis pants nosaka vieglāka soda noteikšanu nekā likumā paredzētais sods. Panta redakcijas grozīšana būtu nepieciešama, lai nodrošinātu iespēju piemērot šo normu visiem apsūdzētajiem, neatkarīgi no atbildību pastiprinošo apstākļu esamības. Nepieciešama arī Krimināllikuma 176. pantā paredzēto sankciju grozīšana, paredzot, ka pārkāpēju soda ar papildsodu – policijas kontroli vai bez tās.
Salīdzinot tiesu praksi piecās Latvijas lielākajās rajona tiesās, pētījuma autori uzmanību pievērsa piespriestajiem kriminālsodu veidiem, papildsodu un nosacītas notiesāšanas piemērošanas praksei, Krimināllikuma Vispārīgajā daļā noteikto prasību ievērošanai, kā arī tiem faktoriem, kas ietekmē piespriesto sodu veidu un mēru.
Izpētītajos rajona tiesu 2004. gada janvāra – 2005. gada augusta spriedumos sods par laupīšanu piespriests 287 personām.
Pētījumā atspoguļots arī par laupīšanu notiesāto personu profils, proti, 98 procentos krimināllietu sods par laupīšanu piespriests vīriešiem, divos procentos krimināllietu – sievietēm. Izpētīts, ka 82 procentiem notiesāto personu nav vidējās izglītības. Savukārt 63 procenti par laupīšanu notiesātie nestrādā un nemācās.
Šis tiesu prakses apskopojums apspriests divos semināros – pagājušā gada 9. decembrī kopā ar Latvijas apgabaltiesu tiesnešiem un šī gada 20. janvārī, kur tika aicināti tiesu prakses apkopojumā pētīto tiesu, Rīgas pilsētas un Rīgas rajona tiesu tiesneši.
Tiesu prakses apkopojums publicēts arī Augstākās tiesas mājaslapā.