Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa, tālrunis: 7020395

Autors: Ilze Eida, Augstākās tiesas preses sekretāre

E-pasts: ilze.eida@at.gov.lv, tālrunis: 7020395

Augstākā tiesa pētījumā analizē tiesu praksi soda noteikšanā par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem. Kopumā aplūkoti 620 rajona un pilsētu tiesu spriedumi krimināllietās, kas izskatītas 2004. un 2005. gadā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50. pantu, nosakot sodu par vairākiem nodarījumiem, tiesa vieglāko sodu var ietvert smagākajā, kā arī pilnībā vai daļēji sodus saskaitīt. Galīgā soda noteikšanas metode tiesām jāizvēlas, ievērojot noziedzīgo nodarījumu veidu, raksturu un skaitu, kā arī vainīgā personību un citus apstākļus.
Savukārt Krimināllikuma 51. pants paredz – ja persona, kas ir notiesāta un nav pilnībā izcietusi piespriesto sodu, izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, tad tiesa jaunajam sodam pilnībā vai daļēji var pievienot neizciesto sodu. Tiesai jāievēro, ka galīgajam sodam jābūt lielākam par jaunākā nodarījuma sodu, kā arī lielākam par neizciestā soda daļu.
Augstākā tiesa pētījumā atzīst, ka vairumā gadījumu tiesas ievēro Krimināllikumā noteiktās prasības soda noteikšanā. Tomēr dažkārt tiesas pieļāvušas tehniskas kļūdas vai pat rupji pārkāpušas likuma noteikumus. Piemēram, tiesām precīzi jāievēro Krimināllikuma 51. panta prasības par galīgā soda noteikšanu pēc vairākiem spriedumiem – nav pieļaujams, ka pēc sodu saskaitīšanas pirmajā spriedumā piespriestā papildsoda izciešanas laiks tiek samazināts vai sods tiek atcelts. Tāpat personu nedrīkst notiesāt nosacīti par nodarījumu, kas izdarīts nosacītas notiesāšanas pārbaudes laikā.
Kaut gan tiesas galīgo sodu nosaka galvenokārt pareizi, soda noteikšanas kārtība spriedumos parasti vai nu vispār netiek atspoguļota, vai arī atainota ļoti vispārīgi, norādot vien galīgā soda noteikšanas metodi. Atzīstot, ka galīgā soda noteikšanas izklāstam jābūt izvērstākam, Augstākā tiesa apkopojumā norādījusi sprieduma motīvu daļā ietveramo informāciju.
Tiesu prakses apkopojums nosūtīts tieslietu ministrei, ģenerālprokuroram, Saeimas Juridiskās komisijas vadītājam un Tiesu administrācijai. Tas pieejams arī Augstākās tiesas mājas lapā sadaļā „Tiesu prakses apkopojumi”.