Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa, tālrunis: 7020396

Autors: Ilze Eida, Augstākās tiesas preses sekretāre

E-pasts: ilze.eida@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211

Augstākās tiesa pirmo reizi 5. decembrī kopsēdē apsprieda tiesu prakses apkopojumu lietās par nelikumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem (Krimināllikuma 193. pants). Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesneši kopsēdē apsprieda tiesas Judikatūras nodaļas sagatavoto pētījumu un kopā ar secinājumiem to nosūtīs visām Latvijas tiesām. Apkopojums nav saistošs nevienam tiesnesim, taču tur ietvertie secinājumi kā rekomendācija var veicināt vienotas tiesu prakses izveidošanu valstī.
Pēc apkopojuma apspriešanas kopsēdē, tiesneši vienbalsīgi pieņēma lēmumu, ar kuru atzina par pareizu pētījumā analizētā Krimināllikuma 193. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva atsevišķu elementu interpretāciju.
Pētījuma objekts bija Latvijas tiesās 2005. gadā iztiesātās 117 krimināllietas, kurās pie atbildības par nelikumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem (Krimināllikuma 193. pants) sauktas 159 personas. Pētījumā analizēta nodarījuma kvalifikācija pirmstiesas kriminālprocesā un krimināllietas iztiesājot, kā arī soda noteikšanas prakse un tās atbilstība soda noteikšanas vispārīgajiem principiem.
Veiktais apkopojums ļauj secināt, ka, kvalificējot Krimināllikuma 193. pantā paredzēto noziegumu, gan apsūdzībā, gan tiesu nolēmumos tiek pieļautas neprecizitātes, vērojama nevienveidīga un kļūdaina analizējamā nozieguma pamatsastāva un kvalificējošo pazīmju izpratne, kas nereti noved pie nepareizas nozieguma kvalifikācijas.
Apkopojuma secinājumos norādīts, ka vairākās krimināllietās ir nepareizi norādīts inkriminētā nozieguma priekšmets. Finanšu instrumenti (vērtspapīri, parādzīmes, noguldījuma sertifikāti u.c.) un maksāšanas līdzekļi (maksājumu kartes, elektroniskā nauda u.c.) finanšu instrumenti un maksāšanas līdzekļi, to nelikumīga izmantošana, kā arī tirgus manipulācijas ar finanšu instrumentiem ir Krimināllikuma 193. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva patstāvīgi, alternatīvi elementi ar atšķirīgu saturu, ko nosaka Finanšu instrumentu tirgus likums un Kredītiestāžu likums.
Cietušā mantas un maksāšanas līdzekļu vai finanšu instrumenta vienlaicīga nolaupīšana kvalificējama pēc noziedzīgu nodarījumu kopības gadījumos, ja vainīgajam bijis tiešs konkretizēts nodoms nolaupīt gan svešu mantu, gan maksāšanas līdzekli vai finanšu instrumentu, vai arī bijis tiešs nekonkretizēts nodoms nolaupīt svešu mantu vispār.
Nevienveidīgi pirmstiesas kriminālprocesā un krimināllietu iztiesāšanas gaitā tiek risināts jautājums par brīdi, ar kuru sveša maksāšanas līdzekļa izmantošana ir uzskatāma par pabeigtu noziegumu. Sveša finanšu instrumenta vai maksāšanas līdzekļa nelikumīga izmantošana ir pabeigta ar materiālā labuma saņemšanas brīdi, piemēram, samaksāts par preci vai pakalpojumu, izņemta skaidra nauda no bankomāta u.tml. Ja maksāšanas līdzeklis vai finanšu instruments iegūts tos nolaupot, tad Krimināllikuma 193. panta 2. daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums uzskatāms par pabeigtu no nolaupīšanas brīža, neatkarīgi no tālākās rīcības ar nolaupīto.
Pētījumā konstatēti arī gadījumi, kad persona apsūdzēta un notiesāta gan par sveša maksāšanas līdzekļa nelikumīgu izmantošanu, gan par naudas nolaupīšanu, izmantojot šo maksāšanas līdzekli. Krimināllikuma 193. panta 2. daļā norādītā maksāšanas līdzekļa izmantošana ietver sevī arī rīcību ar maksājuma kartes īpašnieka kontā esošo naudu, tāpēc nodarījums kvalificējams tikai saskaņā ar šo likuma normu, kas uzskatāma par speciālo attiecībā pret normām, kurās paredzēta atbildība par mantas nolaupīšanu.
Sodu noteikšanas prakses analīzes rezultāti ļauj secināt, ka tā ir vienveidīga un stabila – 2005. gadā no 158 notiesātajām personām 117 personām noteikta nosacīta brīvības atņemšana; 2004. gadā no 144 notiesātajiem 166 personām piespriests nosacīts sods. Jāatzīmē, ka prokuroru un tiesas viedoklis par nosakāmo sodu un tā apmēriem vairumā gadījumu sakrīt. Tomēr visai daudzos gadījumos soda adekvātums izdarītā nozieguma raksturam, nodarītajam kaitējumam un vainīgā personībai ir apšaubāms, kas liecina par formālu attieksmi pret soda noteikšanas vispārīgiem principiem un nosacītas sodīšanas noteikumiem.
Tiesu prakses apkopojumā analizēti arī citi gadījumi, kas attiecas uz lietām par nelikumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem. Pētījuma pilns teksts būs pieejams Augstākās tiesas mājaslapā www.at.gov.lv sadāļā „Tiesu prakses apkopojumi”.