Informāciju sagatavoja Anita Kehre, Augstākās tiesas Administrācijas vadītāja

E-pasts: anita.kehre@at.gov.lv, tālrunis: 7020395, 29287367

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns vakar, 23. oktobrī nosūtījis atbildes vēstuli tieslietu ministram Guntaram Grīnvaldam, kurš aicināja Augstākās tiesas priekšsēdētāju sasaukt tiesnešu konferenci. Guļāns apliecināja, ka pilnīgi piekrīt tieslietu ministra viedoklim, ka gadījumi, kas met ēnu arī uz tiesnešiem, nedrīkst palikt bez plašākas apspriešanas, iespējams, pat Latvijas tiesnešu konferencē.
Tomēr Guļāns aicina Grīnvaldu vērst uzmanību, ka, pirmkārt, saskaņā ar Latvijas Republikas tiesnešu konferences nolikuma 2. punktu, konferenci sasauc Augstākās tiesas priekšsēdētājs un tieslietu ministrs ar kopīgu lēmumu. Konferences norises laiku un darba kārtību tiesnešiem paziņo ne vēlāk kā divus mēnešus pirms konferences, lai savlaicīgi būtu iespējams veikt izmaiņas nozīmēto tiesas sēžu kalendārā un neciestu tiesas darbs kopumā. Tādējādi, ja šodien izziņotu tiesnešu konferenci, tā, ātrākais, varētu notikt Ziemassvētkos. Pieņemot, ka tad jau būs apstiprināts jaunais Ministru Kabineta sastāvs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs negribētu nākamajam tieslietu ministram uzlikt šādu atbildības nastu, iepriekš kopīgi nevienojoties par rīcībās plānu.
Otrkārt, Guļāns vēstulē norādījis, ka viņam nav izprotams Grīnvalda ierosinājums pārvēlēt disciplinārkolēģiju, jo tieši šīs institūcijas pārvēlēšanas notika šā gada 12. maijā Latvijas Republikas tiesnešu konferencē, kuras darbā tieslietu ministrs diemžēl nepiedalījās. Jaunais disciplinārkolēģijas sastāvs jau ir izskatījis piecas lietas, no tām viena bijusi arī tieslietu ministra ierosināta. Saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likumu, kolēģija ir tiesīga izskatīt tikai tās lietas, kuras kāds ir ierosinājis, nevis lemt par tiesnešu sodīšanu vispār. Lai labāk izprastu disciplinārkolēģijas darbu, Guļāns uzskata, ka Grīnvaldam būtu lietderīgi apmeklēt kādu tās sēdi.
Treškārt, Guļāns atbalsta ministra ierosinājumu apspriest jautājumu par tiesnešu ētikas kodeksa pilnveidošanu, taču cer, ka Tieslietu ministrija šai diskusijai pratīs rast piemērotāku formu nekā Latvijas Republikas tiesnešu konference, kuras organizēšanā ir jāievēro zināma kārtība. Augstākās tiesas pārstāvji labprāt šādā diskusijā piedalītos, kā arī, ja nepieciešams, dalītos savā pieredzē, kas uzkrāta, šovasar rīkojot kopīgu tiesnešu un advokātu konferenci, kuru Grīnvalds diemžēl neapmeklēja.
Vēstules nobeigumā Guļāns pauž viedokli, ka pēc atgriešanās no Eiropas Padomes rīkotās 8. Eiropas Savienības valstu Augstāko tiesu priekšsēdētāju konferences, kas notiks šonedēļ Parīzē, labprāt apspriedīs ar tieslietu ministru konstruktīvus priekšlikumus, ja tādus saņems. Guļāns arī pauž nožēlu, ka Grīnvalda vēstuli saņēmis tikai pēc ministra publiski sniegtajiem paziņojumiem, jo pretējā gadījumā būtu bijis iespējams vienkāršāk un ātrāk vienoties par kopīgi risināmajiem problēmjautājumiem, kā arī noskaidrot procedūru.