Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa, tālrunis: 7020395

Autors: Anita Kehre, Augstākās tiesas priekšsēdētāja palīdze

E-pasts: anita.kehre@at.gov.lv, tālrunis: 9287367

2004. gada nogalē Augstākajā tiesā oficiāli darbu pabeigusi Reabilitācijas daļa, kas tika izveidota 1991. gada decembrī saskaņā ar likumu „Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”. Daļas uzdevums bija izlemt jautājumus par reabilitāciju tām personām, kuras padomju okupācijas gados bija represētas ar kara tribunālu un tiesu spriedumiem.

Pavisam sastādīti vairāk nekā 30 tūkstoši slēdzienu, reabilitācijas apliecības izsniegtas apmēram 12 250 personām, reabilitācija atteikta 2545 personām.

Precīzi padarīto darbu raksturojoši skaitļi būs zināmi nākamā gada maijā, kad tiks pabeigta visu materiālu sistematizācija alfabēta kārtībā nodošanai Valsts arhīvā.

Tomēr līdz tam vēl joprojām iedzīvotājiem iespējams vērsties Augstākajā tiesā ar iesniegumu par personu reabilitāciju, ja kaut kādu iemeslu dēļ tas nav izdarīts līdz šim.

Reabilitācijas daļā gandrīz kopš tās pirmsākumiem strādā Biruta Puķe, kas 14 gadus uzklausījusi traģiskus dzīvesstāstus, pētījusi arhīvu dokumentus, pieprasījusi izziņas no dažādu Krievijas apgabalu, visbiežāk – Krasnojarskas un Magadanas, kā arī Komi APSR un Kazahstānas Republikas Iekšlietu ministriju arhīviem.

Viņas vadībā darba sākumā Augstākās tiesas darbinieki, lai bez kavēšanās varētu cilvēkiem izsniegt reabilitācijas apliecības, ja par reabilitāciju nebija strīdu, slēdzienus rakstīja bez lietu pārskatīšanas. Tā bija vienīgā iespēja ātri sniegt atbildes konkrētiem cilvēkiem, un iesniegumu skaits bija milzīgs. Kad konsultantiem bija iespējas strādāt arhīvā, slēdzienus rakstīja arī par visām citām kādā lietā tiesātajām personām.

Vēlāk visās Augstākajai tiesai piekritīgajās lietas tika gatavoti slēdzieni par visām represētajām personām, kā to paredz 1990. gada 3. augusta likums. Ja par kādu represēto nebija iesnieguma, tiesas darbinieki paši mēģināja noskaidrot represētā vai viņu tuvinieku dzīves vietu, lai paziņotu par reabilitāciju.

Cilvēki šādus gadījumus parasti uzņēma ļoti atsaucīgi, pat saviļņoti, jo paši nav zinājuši, ko darīt un kur meklēt dokumentus. Protams, apzināt visu represēto tuviniekus nav iespējams.

Darbības laikā represētajiem un viņu tuviniekiem izsniegts arī daudz dažādu izziņu - par mantas konfiskāciju, ieslodzījuma un nometinājuma vietām, piedalīšanos nacionālajā pretošanās kustībā, miršanas fakta konstatāciju.

1995. gada 27. aprīļa likums „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” nosaka, ka valsts nodrošina šo personu likteņu vēsturisku izpēti. Augstākās tiesas Reabilitācijas daļas sastādītie dokumenti iekļaujas dokumentu kopējā krājumā, pēc kuriem varēs vērtēt cilvēku likteņus atbilstošajā laika posmā.