Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa, tālrunis: 7020395

Autors: Ilze Eida, Augstākās tiesas preses sekretāre

E-pasts: ilze.eida@at.gov.lv, tālrunis: 7020395

Piektdien, 3. martā Augstākā tiesa gada pārskata plēnumā izvērtējā pērn padarīto un atzina, ka noticis daudz pozitīvu pārmaiņu, kas sekmējis tiesas darbu.
Plēnumu atklāja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns. Izvērtējot 2005. gadu, atzina, ka tas bijis citādāks nekā iepriekšējie, jo gads bijis bagāts dažādiem notikumiem – Augstākās tiesas Administrācijas izveidošana, 15 gadu jubilejai veltītā starptautiskā konference, citu valstu pieredzes apgūšana tiesību jomā. Priekšsēdētājs plēnumā aicināja tiesnešus būt aktīvākiem un ierosināt likumu grozījumus, jo daudzās nepilnības tajos pazemina tiesas kapacitāti.
Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš pagājušajā gadā padarīto vērtēja pozitīvi. Saņemto lietu skaits šajā departamentā ir tikai nedaudz pieaudzis, salīdzinājumā ar 2004. gadu. P.Gruziņš atzinīgi vērtēja pērn oktobrī spēkā stājušos jauno Kriminālprocesa likumu un uzsvēra, ka tiesnesis nevar vadīties tikai pēc instrukcijām, likums ir jāprot lasīt un interpretēt. Viņš aicināja uz atklātību un diskusiju par aktuāliem tiesas jautājumiem.
Senāta Administratīvo lietu departamentā pagājušajā gadā saņemts divreiz vairāk lietu nekā 2004. gadā. Departamenta priekšsēdētājs Valerijs Jonikāns to pamato ar pieaugošo personu vēlmi aizstāvēt savas intereses. Diemžēl rīcības sēdē departaments bez izskatīšanas spēj atstāt tikai vienu desmito daļu no saņemtajām sūdzībām. Pārējās jāskata tiesas sēdē, kas palielina senatoru darba slodzi. Tāpēc senatori aktīvi iesaistās darba grupā, kas izstrādā grozījumus Administratīvā procesa likuma pilnveidošanai. Tuvākajā laikā Ministru kabinetā tiks skatīti ierosinājumi grozīt likumu, kas paplašinātu Senāta rīcības sēdes kompetenci.
Pārskatu par Senāta Civillietu departamenta darbu 2005. gadā sniedza tās priekšsēdētājs Mārtiņš Dudelis. Šajā Senāta departamentā saņemto lietu skaits ir tikai nedaudz palielinājies, ja to salīdzina ar 2004. gadu. Proti, pērn saņemtas 1017 lietas, savukārt 2004. gadā – 1007 civillietas. Samazinājies arī nenobeigto lietu atlikums, kas uzskatāms par pozitīvu iezīmi.
Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta pagājušajā gadā saņēmusi visvairāk lietu – gandrīz divus tūkstošus, no kurām izskatītas apmēram divas trešdaļas. Tiesu palātas priekšsēdētājs G.Aigars plēnumā pievērsa uzmanību nepieciešamībai vienkāršot jau sen novecojušo Civilprocesa likumu. Tiesnešu darba slodze samazinātos, ja tiesā saņemtās blakus sūdzības varētu skatīt rakstveida procesā, nevis tiesas sēdē.
Krimināllietu tiesu palātas darbu analizēja tās priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Tiesu palāta pagājušajā gadā izskatīšanai saņēmusi nedaudz vairāk krimināllietu nekā 2004. gadā. I. Bičkovičs pauda nožēlu par neizskatīto lietu apjomu, kas pagājušajā gadā ir pieaudzis līdz 32 procentiem. To ietekmējusi lietu atlikšana dažādu no tiesnešiem neatkarīgu iemeslu dēļ.
Judikatūras nodaļa pagājušajā gadā sadarbībā ar Senātu un pieaicinātiem ekspertiem sagatavojusi vairākus tiesu prakses apkopojumus, kuri publicēti Augstākās tiesas mājaslapā. Nodaļas vadītāja Zigrīda Mita pagājušā gada darbu vērtēja atzinīgi, jo padarīts daudz.
Plēnumā runāja arī Augstākās tiesas Administrācijas vadītāja Anita Kehre, kas tiesnešu apspriešanai bija sagatavojusi rakstisku Augstākās tiesas Administrācijas darba pārskatu. Tā kā aizvadītais gads bija pirmais jaunizveidotās Administrācijas darbībā, dokumentā ietverts iepriekšējās situācijas raksturojums, Administrācijas struktūra un funkcijas, izvirzītie stratēģiskie mērķi un uzsāktās mērķprogrammas, ārējās sadarbības stratēģijas un rezultāti, resursu vadības problēmu analīze, kā arī nobeiguma secinājumi un ieteikumi tālākai Augstākās tiesas darbības attīstībai.
A. Kehre uzsvēra, ka Augstākās tiesas Administrācijas darba būtība ir radīt priekšnoteikumus iestādes saskaņotai un optimālai darbībai, tādējādi sniedzot atbalstu Augstākās tiesas priekšsēdētājam iestādes stratēģisko mērķu sasniegšanai.
Taču Administrācijas veiksmīgai darbībai nepieciešami arī atbilstoši cilvēkresursi kvalifikācijas, skaitliskajā un atalgojuma ziņā. Pirmo darbības gadu visi vadošie Administrācijas darbinieki ir strādājuši paaugstinātas slodzes un stresa apstākļos, jo līdztekus izvirzītajiem uzdevumiem bija jāapzina un jādokumentē iepriekšējā prakse un jānovērš pieļautās kļūdas, kas, tāpat kā speciālistu trūkums atsevišķās jomās, būtiski traucēja iesākto plānu mērķtiecīgu realizāciju.
Lai stiprinātu Augstākās tiesas administratīvo kapacitāti, kas ir viens no neatkarīgas valsts iestādes pastāvēšanas pamatnoteikumiem, ar tiesas priekšsēdētaja 2004. gada 30. decembra rīkojumu tika uzsākta šīs jaunās struktūrvienības veidošana, kurā apvienoja divas vecās struktūrvienības: Kanceleju un Finanšu un saimniecības daļu, kā arī divas no jauna veidojamās – Komunikācijas un Informātikas nodaļas.
Lai ietvertu Augstākās tiesas administrēšanas regulējumu likumā, 2005. gada vasarā tika sagatavoti priekšlikumi likuma „Par tiesu varu” grozījumiem, kā arī no tā izrietošajiem 2004.gada 23.novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.960 „Prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas noteikumi”.
Saeima 2005. gada 22. septembrī akceptēja grozījumus likumā „Par tiesu varu”, papildinot to ar 50.1 pantu, kas nosaka Augstākās tiesas Administrācijas funkcijas:

  • Augstākās tiesas Administrācija ir Augstākās tiesas struktūrvienība, kas organizē un nodrošina tiesas administratīvo darbu.
  • Augstākās tiesas Administrācijas vadītāju pieņem darbā un atbrīvo no darba Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
  • Augstākās tiesas Administrācija:

1) veic finanšu vadību;
2) gādā par materiāltehnisko nodrošinājumu;
3) kārto lietvedību;
4) organizē personālvadību un mācības;
5) nodrošina saziņu ar sabiedrību;
6) veic starptautisko sadarbību.

Pirmais Administrācijas darbības gads parādījis gan iespējas, gan šķēršļus. Galvenais secinājums – turpmākai attīstībai nepieciešama Augstākās tiesas darbības stratēģija, nosakot ilgtermiņa stratēģiskās attīstības mērķus un sasniedzamos rezultātus pa gadiem. Šāda kopējā darbības stratēģija tad būtu arī Administrācijas darbības vadlīnija uz rezultātu orientēta budžeta sastādīšanā un personāla politikas veidošanā.