Autors: Baiba Dārzniece, Augstākās tiesas priekšsēdētāja palīdze - sabiedrisko attiecību konsultante, tālrunis: 7020395

E-pasts: baiba.darzniece@at.gov.lv, tālrunis: 9223943

Augstākā tiesa apkopojusi tiesu praksi krimināllietās, kurās 2002. gadā 313 personas notiesātas pēc Krimināllikuma 125. panta par tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu.

Statistikas datu analīze liecina, ka laikā no 1996. līdz 2002.gadam nav parādījusies tendence notiesāto skaitam samazināties vai palielināties. Savukārt tiesu prakses vispārinājums parāda, ka pirmstiesas izmeklēšanā un tiesā noziedzīgu nodarījumu kvalifikācija, kas saistīta ar tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu, daudzos gadījumos ir diskutējama vai pat nepareiza.

Joprojām par smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu notiesātajiem visai bieži bez pamatotas motivācijas tiek piespriests brīvības atņemšanas sods nosacīti, neizmantojot likumdevēja paredzētās iespējas uzlikt notiesātajam Krimināllikuma 55. panta 6. daļā paredzētos pienākumus - noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu, nemainīt dzīvesvietu bez tās iestādes piekrišanas, kurai uzlikts par pienākumu kontrolēt notiesātā uzvedību, periodiski ierasties uz reģistrāciju noteiktā institūcijā, neapmeklēt noteiktas vietas un noteiktā laikā atrasties savā dzīvesvietā. Šie pienākumi varētu palielināt nosacīta soda piemērošanas efektivitāti, jo, kā rāda pētījumi, pašreiz tā ir visai zema un nosacīta notiesāšana netiek uztverta kā sods.

Izpētītajās krimināllietās redzams, ka gandrīz visi noziegumi izdarīti alkoholisko dzērienu iespaidā, taču tiesas nav piemērojušas Krimināllikuma 55. pantā 7. daļā piešķirtās tiesības nosacīti notiesātajam ar viņa piekrišanu uzlikt pienākumu ārstēties no alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas.

Lai nodrošinātu precīzu Krimināllikuma 125. panta piemērošanu un pareizu noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju, vispārinājumā izteikti priekšlikumi, ka procesa virzītājiem būtu nepieciešams padziļināt savas teorētiskās zināšanas par noziedzīgā nodarījuma sastāva elementu saturu un noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas teorētiskajiem pamatiem.

Priekšlikumu īstenošanai ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja rīkojumu nodibināta darba grupa, kurā pieaicināti arī krimināltiesību zinātnes pārstāvji.

Vispārinājuma rezultāti jau apspriesti ar apgabaltiesu tiesnešiem, tas nosūtītas visām republikas tiesām, Saeimas Juridiskajai komisijai, Tieslietu ministram un Ģenerālprokuroram.

Tiesu prakses vispārinājums pieejams Augstākās tiesas mājaslapā, tas tiks publicēts arī Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

/Informāciju sagatavojusi Augstākās tiesas Plēnuma un tiesu prakses vispārināšanas daļas vadītāja Zigrīda Mita/